| Singular | Dual | Plural |
| Nominative |
अपवृत्तभावः
apavṛttabhāvaḥ
|
अपवृत्तभावौ
apavṛttabhāvau
|
अपवृत्तभावाः
apavṛttabhāvāḥ
|
| Vocative |
अपवृत्तभाव
apavṛttabhāva
|
अपवृत्तभावौ
apavṛttabhāvau
|
अपवृत्तभावाः
apavṛttabhāvāḥ
|
| Accusative |
अपवृत्तभावम्
apavṛttabhāvam
|
अपवृत्तभावौ
apavṛttabhāvau
|
अपवृत्तभावान्
apavṛttabhāvān
|
| Instrumental |
अपवृत्तभावेन
apavṛttabhāvena
|
अपवृत्तभावाभ्याम्
apavṛttabhāvābhyām
|
अपवृत्तभावैः
apavṛttabhāvaiḥ
|
| Dative |
अपवृत्तभावाय
apavṛttabhāvāya
|
अपवृत्तभावाभ्याम्
apavṛttabhāvābhyām
|
अपवृत्तभावेभ्यः
apavṛttabhāvebhyaḥ
|
| Ablative |
अपवृत्तभावात्
apavṛttabhāvāt
|
अपवृत्तभावाभ्याम्
apavṛttabhāvābhyām
|
अपवृत्तभावेभ्यः
apavṛttabhāvebhyaḥ
|
| Genitive |
अपवृत्तभावस्य
apavṛttabhāvasya
|
अपवृत्तभावयोः
apavṛttabhāvayoḥ
|
अपवृत्तभावानाम्
apavṛttabhāvānām
|
| Locative |
अपवृत्तभावे
apavṛttabhāve
|
अपवृत्तभावयोः
apavṛttabhāvayoḥ
|
अपवृत्तभावेषु
apavṛttabhāveṣu
|