| Singular | Dual | Plural |
| Nominative |
ब्राह्मणकारकम्
brāhmaṇakārakam
|
ब्राह्मणकारके
brāhmaṇakārake
|
ब्राह्मणकारकाणि
brāhmaṇakārakāṇi
|
| Vocative |
ब्राह्मणकारक
brāhmaṇakāraka
|
ब्राह्मणकारके
brāhmaṇakārake
|
ब्राह्मणकारकाणि
brāhmaṇakārakāṇi
|
| Accusative |
ब्राह्मणकारकम्
brāhmaṇakārakam
|
ब्राह्मणकारके
brāhmaṇakārake
|
ब्राह्मणकारकाणि
brāhmaṇakārakāṇi
|
| Instrumental |
ब्राह्मणकारकेण
brāhmaṇakārakeṇa
|
ब्राह्मणकारकाभ्याम्
brāhmaṇakārakābhyām
|
ब्राह्मणकारकैः
brāhmaṇakārakaiḥ
|
| Dative |
ब्राह्मणकारकाय
brāhmaṇakārakāya
|
ब्राह्मणकारकाभ्याम्
brāhmaṇakārakābhyām
|
ब्राह्मणकारकेभ्यः
brāhmaṇakārakebhyaḥ
|
| Ablative |
ब्राह्मणकारकात्
brāhmaṇakārakāt
|
ब्राह्मणकारकाभ्याम्
brāhmaṇakārakābhyām
|
ब्राह्मणकारकेभ्यः
brāhmaṇakārakebhyaḥ
|
| Genitive |
ब्राह्मणकारकस्य
brāhmaṇakārakasya
|
ब्राह्मणकारकयोः
brāhmaṇakārakayoḥ
|
ब्राह्मणकारकाणाम्
brāhmaṇakārakāṇām
|
| Locative |
ब्राह्मणकारके
brāhmaṇakārake
|
ब्राह्मणकारकयोः
brāhmaṇakārakayoḥ
|
ब्राह्मणकारकेषु
brāhmaṇakārakeṣu
|