| Singular | Dual | Plural |
| Nominative |
अभ्यर्णता
abhyarṇatā
|
अभ्यर्णते
abhyarṇate
|
अभ्यर्णताः
abhyarṇatāḥ
|
| Vocative |
अभ्यर्णते
abhyarṇate
|
अभ्यर्णते
abhyarṇate
|
अभ्यर्णताः
abhyarṇatāḥ
|
| Accusative |
अभ्यर्णताम्
abhyarṇatām
|
अभ्यर्णते
abhyarṇate
|
अभ्यर्णताः
abhyarṇatāḥ
|
| Instrumental |
अभ्यर्णतया
abhyarṇatayā
|
अभ्यर्णताभ्याम्
abhyarṇatābhyām
|
अभ्यर्णताभिः
abhyarṇatābhiḥ
|
| Dative |
अभ्यर्णतायै
abhyarṇatāyai
|
अभ्यर्णताभ्याम्
abhyarṇatābhyām
|
अभ्यर्णताभ्यः
abhyarṇatābhyaḥ
|
| Ablative |
अभ्यर्णतायाः
abhyarṇatāyāḥ
|
अभ्यर्णताभ्याम्
abhyarṇatābhyām
|
अभ्यर्णताभ्यः
abhyarṇatābhyaḥ
|
| Genitive |
अभ्यर्णतायाः
abhyarṇatāyāḥ
|
अभ्यर्णतयोः
abhyarṇatayoḥ
|
अभ्यर्णतानाम्
abhyarṇatānām
|
| Locative |
अभ्यर्णतायाम्
abhyarṇatāyām
|
अभ्यर्णतयोः
abhyarṇatayoḥ
|
अभ्यर्णतासु
abhyarṇatāsu
|