| Singular | Dual | Plural |
| Nominative |
उपरागवान्
uparāgavān
|
उपरागवन्तौ
uparāgavantau
|
उपरागवन्तः
uparāgavantaḥ
|
| Vocative |
उपरागवन्
uparāgavan
|
उपरागवन्तौ
uparāgavantau
|
उपरागवन्तः
uparāgavantaḥ
|
| Accusative |
उपरागवन्तम्
uparāgavantam
|
उपरागवन्तौ
uparāgavantau
|
उपरागवतः
uparāgavataḥ
|
| Instrumental |
उपरागवता
uparāgavatā
|
उपरागवद्भ्याम्
uparāgavadbhyām
|
उपरागवद्भिः
uparāgavadbhiḥ
|
| Dative |
उपरागवते
uparāgavate
|
उपरागवद्भ्याम्
uparāgavadbhyām
|
उपरागवद्भ्यः
uparāgavadbhyaḥ
|
| Ablative |
उपरागवतः
uparāgavataḥ
|
उपरागवद्भ्याम्
uparāgavadbhyām
|
उपरागवद्भ्यः
uparāgavadbhyaḥ
|
| Genitive |
उपरागवतः
uparāgavataḥ
|
उपरागवतोः
uparāgavatoḥ
|
उपरागवताम्
uparāgavatām
|
| Locative |
उपरागवति
uparāgavati
|
उपरागवतोः
uparāgavatoḥ
|
उपरागवत्सु
uparāgavatsu
|