| Singular | Dual | Plural |
| Nominative |
कुकर्मकारी
kukarmakārī
|
कुकर्मकारिणौ
kukarmakāriṇau
|
कुकर्मकारिणः
kukarmakāriṇaḥ
|
| Vocative |
कुकर्मकारिन्
kukarmakārin
|
कुकर्मकारिणौ
kukarmakāriṇau
|
कुकर्मकारिणः
kukarmakāriṇaḥ
|
| Accusative |
कुकर्मकारिणम्
kukarmakāriṇam
|
कुकर्मकारिणौ
kukarmakāriṇau
|
कुकर्मकारिणः
kukarmakāriṇaḥ
|
| Instrumental |
कुकर्मकारिणा
kukarmakāriṇā
|
कुकर्मकारिभ्याम्
kukarmakāribhyām
|
कुकर्मकारिभिः
kukarmakāribhiḥ
|
| Dative |
कुकर्मकारिणे
kukarmakāriṇe
|
कुकर्मकारिभ्याम्
kukarmakāribhyām
|
कुकर्मकारिभ्यः
kukarmakāribhyaḥ
|
| Ablative |
कुकर्मकारिणः
kukarmakāriṇaḥ
|
कुकर्मकारिभ्याम्
kukarmakāribhyām
|
कुकर्मकारिभ्यः
kukarmakāribhyaḥ
|
| Genitive |
कुकर्मकारिणः
kukarmakāriṇaḥ
|
कुकर्मकारिणोः
kukarmakāriṇoḥ
|
कुकर्मकारिणम्
kukarmakāriṇam
|
| Locative |
कुकर्मकारिणि
kukarmakāriṇi
|
कुकर्मकारिणोः
kukarmakāriṇoḥ
|
कुकर्मकारिषु
kukarmakāriṣu
|