| Singular | Dual | Plural |
| Nominative |
ब्राह्मणवत्
brāhmaṇavat
|
ब्राह्मणवती
brāhmaṇavatī
|
ब्राह्मणवन्ति
brāhmaṇavanti
|
| Vocative |
ब्राह्मणवत्
brāhmaṇavat
|
ब्राह्मणवती
brāhmaṇavatī
|
ब्राह्मणवन्ति
brāhmaṇavanti
|
| Accusative |
ब्राह्मणवत्
brāhmaṇavat
|
ब्राह्मणवती
brāhmaṇavatī
|
ब्राह्मणवन्ति
brāhmaṇavanti
|
| Instrumental |
ब्राह्मणवता
brāhmaṇavatā
|
ब्राह्मणवद्भ्याम्
brāhmaṇavadbhyām
|
ब्राह्मणवद्भिः
brāhmaṇavadbhiḥ
|
| Dative |
ब्राह्मणवते
brāhmaṇavate
|
ब्राह्मणवद्भ्याम्
brāhmaṇavadbhyām
|
ब्राह्मणवद्भ्यः
brāhmaṇavadbhyaḥ
|
| Ablative |
ब्राह्मणवतः
brāhmaṇavataḥ
|
ब्राह्मणवद्भ्याम्
brāhmaṇavadbhyām
|
ब्राह्मणवद्भ्यः
brāhmaṇavadbhyaḥ
|
| Genitive |
ब्राह्मणवतः
brāhmaṇavataḥ
|
ब्राह्मणवतोः
brāhmaṇavatoḥ
|
ब्राह्मणवताम्
brāhmaṇavatām
|
| Locative |
ब्राह्मणवति
brāhmaṇavati
|
ब्राह्मणवतोः
brāhmaṇavatoḥ
|
ब्राह्मणवत्सु
brāhmaṇavatsu
|