| Singular | Dual | Plural |
| Nominative |
उपसंहता
upasaṁhatā
|
उपसंहते
upasaṁhate
|
उपसंहताः
upasaṁhatāḥ
|
| Vocative |
उपसंहते
upasaṁhate
|
उपसंहते
upasaṁhate
|
उपसंहताः
upasaṁhatāḥ
|
| Accusative |
उपसंहताम्
upasaṁhatām
|
उपसंहते
upasaṁhate
|
उपसंहताः
upasaṁhatāḥ
|
| Instrumental |
उपसंहतया
upasaṁhatayā
|
उपसंहताभ्याम्
upasaṁhatābhyām
|
उपसंहताभिः
upasaṁhatābhiḥ
|
| Dative |
उपसंहतायै
upasaṁhatāyai
|
उपसंहताभ्याम्
upasaṁhatābhyām
|
उपसंहताभ्यः
upasaṁhatābhyaḥ
|
| Ablative |
उपसंहतायाः
upasaṁhatāyāḥ
|
उपसंहताभ्याम्
upasaṁhatābhyām
|
उपसंहताभ्यः
upasaṁhatābhyaḥ
|
| Genitive |
उपसंहतायाः
upasaṁhatāyāḥ
|
उपसंहतयोः
upasaṁhatayoḥ
|
उपसंहतानाम्
upasaṁhatānām
|
| Locative |
उपसंहतायाम्
upasaṁhatāyām
|
उपसंहतयोः
upasaṁhatayoḥ
|
उपसंहतासु
upasaṁhatāsu
|