| Singular | Dual | Plural |
| Nominativo |
ब्राह्मणकारकः
brāhmaṇakārakaḥ
|
ब्राह्मणकारकौ
brāhmaṇakārakau
|
ब्राह्मणकारकाः
brāhmaṇakārakāḥ
|
| Vocativo |
ब्राह्मणकारक
brāhmaṇakāraka
|
ब्राह्मणकारकौ
brāhmaṇakārakau
|
ब्राह्मणकारकाः
brāhmaṇakārakāḥ
|
| Acusativo |
ब्राह्मणकारकम्
brāhmaṇakārakam
|
ब्राह्मणकारकौ
brāhmaṇakārakau
|
ब्राह्मणकारकान्
brāhmaṇakārakān
|
| Instrumental |
ब्राह्मणकारकेण
brāhmaṇakārakeṇa
|
ब्राह्मणकारकाभ्याम्
brāhmaṇakārakābhyām
|
ब्राह्मणकारकैः
brāhmaṇakārakaiḥ
|
| Dativo |
ब्राह्मणकारकाय
brāhmaṇakārakāya
|
ब्राह्मणकारकाभ्याम्
brāhmaṇakārakābhyām
|
ब्राह्मणकारकेभ्यः
brāhmaṇakārakebhyaḥ
|
| Ablativo |
ब्राह्मणकारकात्
brāhmaṇakārakāt
|
ब्राह्मणकारकाभ्याम्
brāhmaṇakārakābhyām
|
ब्राह्मणकारकेभ्यः
brāhmaṇakārakebhyaḥ
|
| Genitivo |
ब्राह्मणकारकस्य
brāhmaṇakārakasya
|
ब्राह्मणकारकयोः
brāhmaṇakārakayoḥ
|
ब्राह्मणकारकाणाम्
brāhmaṇakārakāṇām
|
| Locativo |
ब्राह्मणकारके
brāhmaṇakārake
|
ब्राह्मणकारकयोः
brāhmaṇakārakayoḥ
|
ब्राह्मणकारकेषु
brāhmaṇakārakeṣu
|