Singular | Dual | Plural | |
Nominativo |
उपकर्तृ
upakartṛ |
उपकर्तृणी
upakartṛṇī |
उपकर्तॄणि
upakartṝṇi |
Vocativo |
उपकर्तः
upakartaḥ |
उपकर्तारौ
upakartārau |
उपकर्तारः
upakartāraḥ |
Acusativo |
उपकर्तारम्
upakartāram |
उपकर्तारौ
upakartārau |
उपकर्तॄन्
upakartṝn |
Instrumental |
उपकर्तृणा
upakartṛṇā उपकर्त्रा upakartrā |
उपकर्तृभ्याम्
upakartṛbhyām |
उपकर्तृभिः
upakartṛbhiḥ |
Dativo |
उपकर्तृणे
upakartṛṇe उपकर्त्रे upakartre |
उपकर्तृभ्याम्
upakartṛbhyām |
उपकर्तृभ्यः
upakartṛbhyaḥ |
Ablativo |
उपकर्तृणः
upakartṛṇaḥ उपकर्तुः upakartuḥ |
उपकर्तृभ्याम्
upakartṛbhyām |
उपकर्तृभ्यः
upakartṛbhyaḥ |
Genitivo |
उपकर्तृणः
upakartṛṇaḥ उपकर्तुः upakartuḥ |
उपकर्तृणोः
upakartṛṇoḥ उपकर्त्रोः upakartroḥ |
उपकर्तॄणाम्
upakartṝṇām |
Locativo |
उपकर्तृणि
upakartṛṇi उपकर्तरि upakartari |
उपकर्तृणोः
upakartṛṇoḥ उपकर्त्रोः upakartroḥ |
उपकर्तृषु
upakartṛṣu |