| Singular | Dual | Plural |
Nominativo |
उपकुर्वाणकः
upakurvāṇakaḥ
|
उपकुर्वाणकौ
upakurvāṇakau
|
उपकुर्वाणकाः
upakurvāṇakāḥ
|
Vocativo |
उपकुर्वाणक
upakurvāṇaka
|
उपकुर्वाणकौ
upakurvāṇakau
|
उपकुर्वाणकाः
upakurvāṇakāḥ
|
Acusativo |
उपकुर्वाणकम्
upakurvāṇakam
|
उपकुर्वाणकौ
upakurvāṇakau
|
उपकुर्वाणकान्
upakurvāṇakān
|
Instrumental |
उपकुर्वाणकेन
upakurvāṇakena
|
उपकुर्वाणकाभ्याम्
upakurvāṇakābhyām
|
उपकुर्वाणकैः
upakurvāṇakaiḥ
|
Dativo |
उपकुर्वाणकाय
upakurvāṇakāya
|
उपकुर्वाणकाभ्याम्
upakurvāṇakābhyām
|
उपकुर्वाणकेभ्यः
upakurvāṇakebhyaḥ
|
Ablativo |
उपकुर्वाणकात्
upakurvāṇakāt
|
उपकुर्वाणकाभ्याम्
upakurvāṇakābhyām
|
उपकुर्वाणकेभ्यः
upakurvāṇakebhyaḥ
|
Genitivo |
उपकुर्वाणकस्य
upakurvāṇakasya
|
उपकुर्वाणकयोः
upakurvāṇakayoḥ
|
उपकुर्वाणकानाम्
upakurvāṇakānām
|
Locativo |
उपकुर्वाणके
upakurvāṇake
|
उपकुर्वाणकयोः
upakurvāṇakayoḥ
|
उपकुर्वाणकेषु
upakurvāṇakeṣu
|